Mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi – 2024” ir atbalstīts biedrības “Baltā māja” projekts “Par mums- par latgaliešiem” (līguma Nr. MG 24/19). Projekta finansētājs ir Līvānu novada pašvaldība un projekta programmas ieviesējs ir nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”.
Šī gada 8. augusta pēcpusdienā notika izglītojošs lekcija/nodarbība “Ievērojamākie Latgales rakstnieki un dzejnieki”, ko vadīja Sandra Kivleniece. Lektore bija ar apbrīnojamām zināšanām kultūras jomā, īpaši saistībā ar rakstniecību. Lekcija bija kupli apmeklēta un visi tās dalībnieki guva tiešām vērtīgu ieskatu par Latgales kultūru laiku lolos.
Lekcijas pirmā daļa sniedza pārskatu par latgaliešu literatūras izveides pirmsākumiem 18. gs. Pirmie, kas ko fiksēja latgaliešu valodā bija poļu garīdznieki, tāpēc teksti bija garīga rakstura. Skarba bija informācija par uzstādījumu pēc 1864. gada, kad drukas darbi Latgalē drīkstēja būt tikai kirilicā tā bija stingra rusifikācija. Tikai 1904. gadā Latgalē atcēla latīņu burtu drukas aizliegumu un sāka iznākt pirmās avīzes, arī grāmatas, dzejoļi, folkloras pieraksti.
Strauja latgaliešu literatūras attīstība sākās tikai jaunizveidotajā Latvijas valstī. Pēc kārtējās varas maiņas 1943. gadā, par latgaliešu literatūras galveno vietu kļuva Daugavpils. Savukārt, pēc Otrā pasaules kara 20.gs. 50- tajos gados vietējie Latgales laikraksti pārgāja uz latviešu valodu, un tikai kalendārus un nedaudz daiļliteratūras turpināja izdot latgaliski.
1944. gadā daudzi latgalieši devās bēgļu gaitās, līdz ar citiem arī Latgales rakstnieki, skolotāji, inteliģence. Latgaliešu mītnes zemēs trimdā gadu desmitiem tika drukātas latgaliešu grāmatas un izdoti žurnāli, notika kultūras pasākumi.
Pēc 1990. gada atkal atsākās latgaliešu daiļliteratūras drukāšana, latgaļu valoda tika brīvi lietota dažādos pasākumos. Tika pilnveidota latgaliešu ortogrāfija un 2027. gadā pieņemti “Latgaliešu rakstības noteikumi. Tālāk sekoja aizrautīgi stāsti par latgaliešu grāmatām un to autoriem. Pašas pirmās grāmatas bija reliģiska satura. Drukas aizlieguma laikā populāra kļuva rokrakstu literatūra, kuras nozīmīgākie autori bija Vincents Leiko, Anrivs Jūrdžs. Īpaši iemīļots lasītājiem kļuva Pītera Miglinīka dzeja. Sandra Kivleniece stāstījumu papildināja ar stāstījumu par latgaliešu iecienīto izglītošanās vietu – Pēterburgu, kur studiju laikā izveidojās pirmā latgaliešu inteliģence, no kuras zināmākie ir Francis Trasuns, Ontons Skrinda un Francis Kemps.
Tālāk sekoja stāsti par vairāku ievērojamāko latgaliešu rakstnieku dzīvi un darbiem. Mēs uzzinājām par Jāņa Klīdzēja, Roberta Mūka, Valda Krāslavieša dzīves gājumiem un varējām iepazīties ar viņu grāmatām, kuras Sandra bija paņēmusi līdzi. Skumji, ka šo trīs latgaliešu ražīgākais dzīves posms aizritēja trimdas zemēs. Pārsteigums bija, ka vairāku populāru grupas “Čikāgas piecīši” dziesmu tekstu autors ir Valdis Krāslavietis.
Pasākuma noslēgumā tika dots vārds tā dalībniekiem. Balstoties uz krāsainās asociāciju kartiņās attēlotā, katram bija jāpastāsta savs stāsts par Latgali un latgaliešiem. Pasākuma norise bija sirsnīga, tika gūta noderīga informācija, kas rosināja meklēt un lasīt Latgales autoru darbus, kas rosināja apmeklēt Roberta Mūka muzeju Galēnos un, kas rosināja uz pārdomām par mākslas lomu ikkatra cilvēka dzīvē. Paldies Sandrai Kivleniecei par dalīšanos ar iedvesmojošajiem stāstiem par mums – par latgaliešiem.
Projekta “Par mums- par latgaliešiem” ieviešana turpinās. Aicinām sekot reklāmai un piedalīties!
Foto no pasākuma skatīt Foto galerijā:
Inguna Badune,
projekta vadītāja
Projektu īsteno biedrība “Baltā māja”, projekta programmas ieviesējs nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”, projektu finansē Līvānu novada pašvaldība.